Mājas variācija par ātro ēdienu, ko visā pasaulē piedāvā atrās ēdināšanas restorāni. Ātrās ēdināšanas restorānu pārtika esot kaitīga (nu, ne jau tā, ka uzreiz pagalam); par to pat ir uzņemta filma. Un Mārtiņš Rītiņš teica, ka viņu kartupeļu smarža ir izstrādāta Chanel laboratorijā. Daži saka, ka tās kotletes esot no sojas. Bet neskatoties ne uz ko dažreiz kārojas uzēst maizīti ar gaļas vai vistas kotletēm + kartupeļi. Mājās pagatavotais ātrais ēdiens pārvēršas par lēno ēdienu. Un par garšīgu! Un jūs precīzi zināt, ko jūs ēdat. Un nav nemaz tik sarežģīti un ilgi pagatavot. Ilgākais un sarežģītākais ir uzcept kotletes. Bet, ja kotletes jau gatavas, tad viss ir vienkārši. Mēs izmantojam Latvijas sezonas preci. Tāpēc šī ir ziemas variācija. Vasarā, kad pieejami svaigi gurķi, svaigi tomāti, mēs izmantotu svaigos. Bet tad tā būtu vasaras variācija. Ir labi, ka mainās sezonas – katrā sezonā ir atšķirīgi garšīgi pārtikas produkti, ko varam izmantot.
Jums vajadzēs: kotletes, maizi balto vai rupjo pēc izvēles, salātlapas, majonēzi-tomātu mērci/pastu-sinepes pēc izvēles, sarkanā sīpola ripiņas pēc izvēles, marinētus gurķīšus, kartupeļus, krējumu, nedaudz eļļas cepšanai, sāli.
Pagatavošana: Nomazgājiet kartupeļus, ja jums ir pretenzijas pret kartupeļu miziņu, nomizojiet. Mēs miziņu nesmādējam un ēdam kā kuro reizi – citreiz ar, citreiz bez. Sagrieziet kartupeļus daiviņās un lieciet uz cepamās plāts. Pārlejiet ar eļļu nedaudz un lieciet uzkarsētā cepeškrāsnī uz vidējas uguns (ap 180 C – man joprojām bez termometra; tāpēc precīzi grādus nezinu; galvenais, lai nesadeg). Cepiet kamēr mīksti – apmēram 20 – 30 minūtes. Pēc laika izvelciet un ieduriet ar dakšiņu. Tas atkarīgs no šķirnes, no kartupeļu lieluma, plīts karstuma un tml. Varbūt jau varat pēc 15 min skatīties.
Kamēr kartupeļi cepas cepeškrāsnī (tas esot visveselīgākais to pagatavošanas veids), uztaisiet kotlešmaizītes un mērci. Kotlešmaizītēm ņemiet maizes šķēli, uzlieciet salātlapu, lai aiztur mērces un gurķu mitrumu un nesasūcas maizē. Tad uz salātlapas lieciet savas mīļās mērces. Mūsu gadījumā majonēzi un tomātu pastu. Tālāk marinētu gurķīšu šķēles, sarkanā sīpola ripiņas un kotletes.
Mērcei sarīvējiet marinētos gurķīšus uz rupjās rīves, noteciniet šķidrumu un sajauciet ar krējumu. Varat arī zilo sieru saspaidīt un sajaut ar krējumu, tad jums būs zilā siera mērce.
Kad kartupeļi gatavi, ņemiet ārā no plīts, lieciet uz šķīvja, pārkaisiet ar sāli, lieciet klāt kotlešmaizīti un mērci. Pasniedziet ar kefīru.
Un “voila!” – mājas ātrais ēdiens gatavs! Lai labi garšo!
Šis ir viens ļoti interesants ēdiens, latviešiem neierasts. Un te es domāju nevis gulašu, bet lēcu piedevas. Kas nemaz nav parastas piedevas, bet ir lēcu piedevas kopā ar papriku un kartupeļiem. Lēcas ir graudaugs, kas nepieciešams mūsu organismam, tāpēc šī gaļas ēdiena piedeva ir ļoti laba, jo ir ne tikai neierasta, bet arī veselīga un garšīga. Patiesībā gulašs varbūt nemaz nebūtu īstais gaļas ēdiens, ar ko šo pasniegt. Lēcas ar dārzeņiem vislabāk pasniegt ar kādu karbonādi, gaļas fileju, vai kā to pareizi dara čehi – ar kūpinātas šķiņķa šķēli, kas ir apcepts. Jā, tā būtu vispareizāk un autentiskāk. Dariet tā kā ir pareizi. Bet tā kā mans gulašs bija bez īpašas mērces, tad es to uztvēru kā ceptas (sutinātas) gaļas gabaliņus. Tātad gaļa plus lēcu un dārzeņu maisījums ir viss kārtībā. Galvenais, ka ļoti garšīgi.
Šī ir gandrīz vai omlete gruzīnu gaumē (viena no, jo gan jau, ka arī gruzīniem ir zināmi vairāki omletes pagatavošanas veidiem). Bet ļoti līdzīgu gruzīnu recepti es lasīju vienā glancētā žurnālā. Man jau toreiz likās, ka varētu būt laba, jo es esmu tomātu “adikts” – atkarīga no tomātiem, vai, precīzāk izsakoties, un latviski – man ļoti garšo tomāti; ļoti, ļoti. Šodien iedvesma mudžināt vārdus, bet neņemiet ļaunā. Ja jums garšo tomāti, tad garšos arī olu kultenis ar tomātiem. Tagad ziemā es veikala tomātiem neticu, tāpēc izmatoju tomātus savā sulā, ko pārdod bundžās. Bundžu tomātus man vajadzēja citai receptei, bet palika pāri, tāpēc izlēmu pagatavot variāciju par gruzīnu omleti.
Visa pagājusī nedēļa man pagāja vienā skriešanā, tāpēc īsti laika gatavošanai nebija. Kaut gan jāēd jau bija šā kā tā. Tad nu es izmantoju ātri un vienkārši pagatavojamas maltītes, kas, arī ir ļoti garšīgas. Es esmu īstena kartupeļu ēdāja, kā lielākā daļa latviešu. Man ļoti garšo. Ātrajai pagatavošanai es izvēlējos metodi, kad kartupeļi nav pat jāmizo. Vienlaicīgi tā ir visveselīgākā metode. Tā runā, katrā ziņā. Un tie ir krāsnī cepti kartupeļi. Zaļumu sviests man jau bija gatavs. Tā nu atlika tikai kartupeļus ielikt krāsnī, izņemt no krāsns un uztaisīt klāt mērci. Var arī izmantot kaut ko jau gatavu.
Mēs ļoti bieži ēdam sviestmaizes. Mēs tās taisām mājās, pērkam lielveikalos, sviestmaižu automātos un ātrās ēdināšanas iestādēs. Dažreiz mums aptrūkstās idejas. Tāpēc šoreiz piedāvāju variantu ar auksti kūpinātu skumbriju. Skumbrija kā taukainā zivs ir ļoti veselīga. Tā ir lielisks vitamīnu, olbaltumvielu un minerālvielu avots (D, B12 vitamīni, selēns, dzelzs). Un tā satur labās omega 3 taukskābes. Pie tam, neskatoties uz visām savām veselīgajām īpašībām, kūpināta skumbrija ir ļoti garšīga. Sviestmaizes ir ātri un viegli pagatavojamas, un tās ir arī gana sātīgas.
Jāsaka gan, ka pilsētniekiem, fiziski viegla darba darītājiem, šis ēdiens drīzāk piemērots kā pusdienas vai vakariņas. Bet, lai nu kā tur arī nebūtu, un lai kurā diennakts laikā to ēstu, ēdiena nosaukums ir “Zemnieku brokastis”. Šis ir viens no tipiskākajiem latviešu ēdieniem, viens no visvieglāk pagatovajamajiem. Un varētu pat teikt pagatavojams tad, kad mājās nekā nav. It īpaši laukos, kur vienmēr pagrabā ir kartupeļi, ledusskapī olas, un pieliekamajā kāds desas luņķis vai žāvētas gaļas gabals. Protams, ja viss šis ir, tad nevar tomēr teikt, ka nekā nav, jo izvēle ir diezgan bagātīga. Tad mēģināsim savādāk – ja ledusskapī aizķēries kāds desas vai gaļas galiņš, kāda ola un katlā palikuši iepriekšējā dienā vārīti kartupeļi. Neskatoties uz to, ka šo ēdienu var pagatavot no pāri palikušajiem produktiem, tas ir ļoti un ļoti garšīgs.
Atkal viens gulašs. Un atkal ungāru. Jā, es esmu gandrīz vai apsēsta ar gulašu. Es gulašu uzskatu par savu pirmo labo recepti, un tagad tik turpinu to pagatavot visdažādākajās variācijās. Par laimi man vēl mājās ir īstā ungāru paprika, kas visus ungāru ēdienus padara īstajā krāsā sarkanus un piešķir īsto garšu. Man vēl Rīgā nav laimējies nopirkt tādu papriku, visas ēdienu padara brūnīgu nevis sarkanīgu. Šoreiz uzgāju vienu ungāru blogu, kurā izskaidrotas atšķirības starp dažādiem ungāru gulaša paveidiem:
Varbūt šim Valentīndienas vakaram, varbūt citam vakaram. Un varbūt vēlām brokastīm vai pusdienām. Ļoti viegla maltīte, veselīga un garšīga. Cienājiet savus mīļotos draugus, vīrus, bērnus, vecākus un baudiet paši. Lai jūsu dzīvē daudz prieka!
Brīnišķīgas brokastis. Ja ne katru dienu, tad sestdienu vai svētdienu rītiem. Liekas, kas var būt vienkāršāks kā uzcept olu? Tas ir viens no pirmajiem kulinārijas brīnumiem, ko katrs savā dzīvē iemācās. Bet patiesībā ir daži knifiņi, ko der zināt, lai izdotos lieliski. Džūlijas Čaildas pavārgrāmatā ir vesela liela nodaļa veltīta olām. Un viss cepšanas process ir diezgan smalki aprakstīts. Tā ka sanāk tomēr, ka olu uzcept nemaz nav tik vienkārši. Šī recepte noderēs iesācējiem un kā iedvesma jau pieredzējušiem mājas pavāriem.